Latvian New Testament Bible

Matthew 12

Matthew

Return to Index

Chapter 13

1

 

  Tanī dienā Jēzus izgāja no mājas un apsēdās jūrmalā.  

 

 


2

 

  Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu. Tāpēc Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Visi ļaudis stāvēja krastā.  

 

 


3

 

  Un Viņš daudz runāja tiem līdzībās, sacīdams: Lūk, sējējs izgāja sēt.  

 

 


4

 

  Viņam sējot, cita nokrita ceļmalā, un debess putni nāca un to apēda.  

 

 


5

 

  Cita krita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tūliņ uzdīga, jo tā nebija dziļi zemē.  

 

 


6

 

  Kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, jo tai nebija saknes.  

 

 


7

 

  Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca.  

 

 


8

 

  Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.  

 

 


9

 

  Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!  

 

 


10

 

  Un Viņa mācekļi piegājuši sacīja Viņam: Kāpēc Tu tiem runā līdzībās?  

 

 


11

 

  Viņš atbildēja un sacīja tiem: Jums dots saprast debesvalstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.  

 

 


12

 

  Jo kam ir, tam tiks dots, lai būtu pārpilnībā, bet kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir.  

 

 


13

 

  Tāpēc es runāju viņiem līdzībās, jo tie redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird un arī nesaprot.  

 

 


14

 

  Un izpildīsies viņos Isaja pravietojums, kas saka: ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaredzēsiet.  

 

 


15

 

  Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi grūti dzird, un savas acis viņi aizver, lai acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus izdziedinātu.  

 

 


16

 

  Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.  

 

 


17

 

  Patiesi es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt, ko jūs redzat, bet nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nedzirdēja.  

 

 


18

 

  Tad nu klausieties līdzību par sējēju!  

 

 


19

 

  Pie ikviena, kas vārdu par valstību dzird, bet to nesaprot, nāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas ceļmalā bija iesēts.  

 

 


20

 

  Bet iesētais akmenājā ir tas, kas vārdu dzird un tūliņ to priekā pieņem.  

 

 


21

 

  Bet tanī nav saknes, tas nav pastāvīgs. Tiklīdz sākas bēdas un vajāšanas vārda dēļ, viņš tūdaļ ieļaunojas.  

 

 


22

 

  Bet starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vārdu dzird, bet šīs pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc vārdu; un viņš nenes augļus.  

 

 


23

 

  Bet labā zemē sētais ir tas, kas vārdu dzird un to saprot, un nes augļus: cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, bet cits trīsdesmitkārtīgus.  

 

 


24

 

  Citu līdzību Viņš teica tiem, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā.  

 

 


25

 

  Bet kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli starp kviešiem, un aizgāja.  

 

 


26

 

  Bet kad labība uzauga un deva augļus, tad parādījās arī nezāle.  

 

 


27

 

  Tad pienāca nama tēva kalpi un sacīja viņam: Kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad radās nezāle?  

 

 


28

 

  Viņš tiem sacīja: Cilvēks, ienaidnieks, to padarīja. Bet kalpi sacīja viņam: Ja vēlies, mēs iesim un to izravēsim.  

 

 


29

 

  Bet viņš sacīja: Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus.  

 

 


30

 

  Ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī.  

 

 


31

 

  Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā.  

 

 


32

 

  Šī gan ir mazākā no visām sēklām, bet kad tā izaug, tā lielāka par visiem dārza stādiem un kļūst koks, tā ka debess putni nāk un dzīvo tā zaros.  

 

 


33

 

  Citu līdzību Viņš tiem sacīja: Debesvalstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, iekams viss sarūgst.  

 

 


34

 

  Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās; un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja nekā,  

 

 


35

 

  Lai piepildītos, ko pravietis priekšsludinājis, sacīdams: Es atdarīšu savu muti līdzībās, atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.  

 

 


36

 

  Tad Viņš, atlaidis ļaudis, iegāja namā, un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā!  

 

 


37

 

  Viņš atbildēja un sacīja tiem: Cilvēka Dēls ir tas, kas sēj labo sēklu.  

 

 


38

 

  Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla - valstības bērni, bet nezāle ir ļaunā bērni.  

 

 


39

 

  Bet ienaidnieks, kas to sējis, ir sātans. Pļauja ir pasaules gals, bet pļāvēji ir eņģeļi.  

 

 


40

 

  Kā nezāles savāc un ugunī sadedzina, tā tas notiks arī pasaules beigās.  

 

 


41

 

  Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs Viņa valstībā visus apgrēcības un netaisnības darītājus  

 

 


42

 

  Un iemetīs tos uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana.  

 

 


43

 

  Tad taisnīgie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!  

 

 


44

 

  Debesvalstība pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrod un paslēpj; un viņš, būdams priecīgs par to, iet un pārdod visu, kas viņam ir, un pērk šo tīrumu.  

 

 


45

 

  Vēl debesvalstība pielīdzināma tirgotājam, kas meklē labas pērles.  

 

 


46

 

  Un viņš, atradis vienu dārgu pērli, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka to.  

 

 


47

 

  Vēl debesvalstība pielīdzināma jūrā izmestam tīklam, kas savāc visāda veida zivis.  

 

 


48

 

  Un viņi, kad tas bija pilns, izvilkuši un krastā sēdēdami, labās savāca traukos, bet sliktās izmeta ārā.  

 

 


49

 

  Tā tas būs arī pasaules beigās: eņģeļi izies un no taisnīgo vidus atšķirs ļaunos,  

 

 


50

 

  Un iemetīs viņus uguns krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.  

 

 


51

 

  Vai jūs visu to sapratāt? Tie atbildēja Viņam: Jā gan!  

 

 


52

 

  Viņš tiem sacīja: Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts debesvalstībai, pielīdzināms nama tēvam, kas no sava mantu krājuma izceļ jauno un veco.  

 

 


53

 

  Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, ka Viņš aizgāja no turienes.  

 

 


54

 

  Un Viņš, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes Viņam tāda gudrība un spēks?  

 

 


55

 

  Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi – Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?  

 

 


56

 

  Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?  

 

 


57

 

  Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus sacīja viņiem: Pravietis nav bez cieņas, bet ne savā tēvzemē un savās mājās.  

 

 


58

 

  Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.  

 

 


Matthew 14

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: